Jūrmalai – 60. Pilsētas pirmsākumi un dibināšana
Kategorija: Jūrmalai 60
Autors: Inta Baumane, Jūrmalas pilsētas muzejs

2019. gada 11. novembrī Jūrmalai apritēs 60 gadu kopš tās izveidošanas. Jūrmala ir salīdzinoši jauna pilsēta, bet ar senu un notikumiem bagātu vēsturi. Pilsētas izveidošanos tēlaini var salīdzināt ar trīs upēm, kuras saplūst kopā.

 

Sākums – zvejnieku ciemi un peldu miesti

Visas trīs kādreiz patstāvīgās pilsētas – Sloka, Ķemeri un Rīgas Jūrmala – ir veidojušās atšķirīgi, katrai ir bijuši savi ziedu laiki un savi grūtie laiki.

 

Sloka. 20. gadsimta 20.–30. gadi.

Skats uz Jūras ielu (tagad – Raiņa iela) Slokā.

Savulaik šajā koka ēkā bijusi iekārtota drukātava “Baltika”,  tur atradusies arī aptieka.

Ēka nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

Tālāk redzama beķereja, tālumā – Slokas evaņģēliski luteriskā baznīca.

 

Slokai pilsētas tiesības piešķīra jau 1878. gadā, Rīgas Jūrmalas peldu miestiem – 1920. gadā, Ķemeriem – 1928. gadā, bet kā apdzīvotas vietas tās zināmas jau daudz agrāk. 

 

Ķemeru stacija. 20. gadsimta 30. gadi.

Ķemeru stacijas ēka celta 1921. gadā pēc arhitekta Artura Medlingera projekta.

1943. gadā Ķemeru stacijas ēka smagi cieta ugunsgrēkā; tika pārbūvēta.

 

Par katru no tām var uzrakstīt grāmatu, bet par Rīgas Jūrmalu – pat vairākas, jo, līdzīgi kā Jūrmalu, arī to veido vairākas atsevišķas apdzīvotas vietas.

 

Dubulti. 20. gadsimta 30. gadi.

Skats uz Mellužu ielu (tagad – Dubultu prospekts) Dubultos.

 

Bijušie zvejnieku ciemati, vēlāk peldu miesti – Buļļi (Lielupe), Bilderliņi (Bulduri), Edinburga I un Edinburga II (Dzintari), Majori, Dubulti, Jaundubulti, Karlsbāde (Melluži), Asari un Valtermuiža – 1920. gadā tika apvienoti Rīgas Jūrmalas pilsētā.

 

Rīga vēlas paplašināties

Dabas resursi un ģeogrāfiskais novietojums jūras un Rīgas tuvumā ir nozīmīgi faktori pilsētas tapšanā un attīstībā.

 

Rīgas Jūrmala. 20. gadsimta 30. gadi.

Liedagā redzama neliela kabīne masāžas pakalpojumu sniegšanai Rīgas Jūrmalā.

Attēla kreisajā pusē redzamā celtne – “amerikāņu spēļu” paviljons,

ko esot iekārtojis kāds latvietis, kurš vairākus gadu desmitus dzīvojis Amerikā;

blakus – Majoru sporta paviljons, tālumā – Emīlijas Rācenes peldu iestāde.

 

Pirmie mēģinājumi pievienot Rīgas Jūrmalu Rīgai notika jau 1941. gadā, taču sākās karš un vācu okupācijas laikā pilsēta saglabāja teritoriālo patstāvību. Jau 1944.gada 14.decembrī, nodibinoties atkārtotai padomju varai, izskatīja jautājumu “Par Rīgas Jūrmalas pilsētas iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvo robežu sastāvā”. Tas tika pamatots ar to, ka jāņem vērā Rīgas pilsētas rūpniecības, transporta un iedzīvotāju skaita attīstības perspektīvas. Savukārt 1945.gada 1.augustā izdotajā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumā pamatojums ir: “Nolūkā veicināt Rīgas Jūrmalas pilsētas kā vasarnīcu – kūrorta rajona tālāko izveidošanu un attīstību.” Tā 1946.gada 8.janvārī tapa dekrēts “Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona nodibināšanu”.

 

Tomēr Rīgas Jūrmalas rajonā nebija tādas materiālās bāzes, uz kuras pamata varētu veidot un attīstīt Vissavienības kūrortu – masveida atpūtas un ārstniecības vietu. Sadrumstalotā pārvaldes sistēma veicināja haosu un bezatbildību, īpaši 40.gados. Daudzus svarīgus rajona attīstības jautājumus, arī par vasarnīcu fonda uzskaiti un izmantošanu, izlēma Rīgas pilsētas Izpildu komiteja, kas kavēja gan jautājumu izlemšanu, gan to izpildi un kontroli.

 

Jūrmala – pilsēta ar savu statusu

Neveiksmīgais Rīgas Jūrmalas rajona pārvaldes modelis radīja nepieciešamību veikt jaunas administratīvās izmaiņas, kas mainīja ne tikai Rīgas Jūrmalas, bet arī Slokas un Ķemeru pilsētas iedzīvotāju dzīvi. 1959.gada 11.novembrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izdeva dekrētu, kas noteica, ka, apvienojot Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu ar tai 1949. gadā pievienoto Priedaines vasarnīcu, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu teritorijas, tiek izveidota republikāniskās pakļautības Jūrmalas pilsēta.

 

Maz ticams, ka Ķemeri un Sloka būtu saglabājušas savu pilsētas statusu, ja Rīgas Jūrmala pēc kara nebūtu pievienota Rīgai. Padomju varai vajadzēja abus kūrortus – gan Rīgas Jūrmalu, gan Ķemerus, bet rūpnieciskā mazpilsēta Sloka bija abām pa vidu. Republikāniskās pilsētas statuss deva arī daudz lielākas iespējas saņemt naudu pilsētas attīstībai.

 

Turpmākajos gados iedzīvotāju skaits Jūrmalā turpināja palielināties. Kopējais iedzīvotāju skaits pirms Jūrmalas pilsētas izveidošanas 1959. gadā bija 37 954, 1970. gadā – 53 833. Lielākoties tas notika uz iebraucēju rēķina, jo bija nepieciešams darbaspēks kūrorta viesu apkalpošanai un rūpniecības attīstībai. Mainījās tradicionālie nodarbošanās veidi. Jūrmalas attīstību vairs nenoteica vietējie iedzīvotāji un viņu vajadzības, bet gan kūrorta viesi un viņu intereses.

 

Dubultu pludmale mūsdienās. FOTO: Jānis Saliņš

 

Nu jau gandrīz trīsdesmit gadus dzīvojam atjaunotajā, neatkarīgajā Latvijā. Jūrmalas attīstības prioritātes ir mainījušās, līdzsvarojot tūrisma attīstību ar vietējo iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.

IESAKĀM APMEKLĒT
septembris 2019
PILSĒTAS KARTE