1.aprīlī plkst. 17.00 aicinām uz Ingas Sarmas lekciju “Nāc, peldēt sāc!”, kurā vēsturniece pievērsīsies aizvien noslēpumos tītajai peldēšanās kultūrai.
Bezmakas lekcija notiks tiešsaistē Aspazijas mājas Facebook lapā - https://www.facebook.com/events/352820706071011
Izrādās, ka mūsu vēlme karstā laikā izģērbties un mesties jūrā, lai atveldzētos, paplunčātos vai nopeldētos, senāk nebija pašsaprotama lieta. Lai gan antīkajā pasaulē senie grieķi un romieši, kā veselas miesas un gara sludinātāji, mīlēja ūdens peldes, drūmajos viduslaikos ūdens tika uzskatīts par bīstamu un kaitīgu, jo valdīja priekšstats, ka dabiskā netīrumu kārtiņa pasargā no dažādām kaitēm. “Tajā laikā tīrīgākie cilvēki bija mūki, kas mazgājās piecas reizes gadā,” stāsta vēsturniece Inga Sarma. Peldēšanās tradīcija nemaz nav tika sena. Tikai pirms 250 gadiem briti aptvēra, ka ūdens peldes nebūt nav organismam kaitīgas. Turklāt peldēties sāka ziemā, jo tā ieteica ārsti. Arī Latvija ilgi jaunajai modei nepretojās un 18.gs. vidū Kaugurciemā sāk ierasties pirmie peldviesi. Tas ir laiks, kad uzplaukst Braitonas kūrorts Lielbritānijā. “Mēs droši varam teikt, ka Jūrmala ir viens no pirmajiem peldkūrortiem pie Baltijas jūras,” norāda Inga Sarma, kuras aizrautīgais un asprātībās dzirkstošais stāstījums reti kuru spēj atstāt vienaldzīgu.
Vēsturniece, Mg. Hist., Mg. Phil. Inga Sarma ir jūrmalniece, mācījusies Jūrmalas 1.vidusskolā, kopš 1981.gada – Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece. Inga Sarma ir vairāku grāmatu un publikāciju autore, Jūrmalas pilsētas muzeja pastāvīgo vēstures ekspozīciju "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture" un "Bērns kūrortā" autore.
Kopš Covid-19 radītie ierobežojumi liedz mums rīkot tikšanās klātienē, Aspazijas mājā, kā tikšanās platformu izmanto sociālo tīklu Facebook.
Ekspozīcija ir veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais izstādes eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvēta Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.
Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā. Mākslinieciski augstvērtīgā un kvalitatīvā ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām būs interesanta un saistoša gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.
Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem, strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, bija vēlme šo pamatieceri saglabāt, līdz ar to tika radīta laivu būves darbnīca, kas atspoguļo piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.
Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums. Ekspozīcija izveidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Jūrmalas Brīvdabas muzejs atrodas Tīklu ielā 1a, apmeklētājiem atvērts no otrdienas līdz svētdienai plkst. 10.00–18.00. Muzeja apmeklējums ir bez maksas.
Laivu būves pirmsākumi. Kokmateriālu sagāde un apstrāde laivu būvei. Laivu būves darba instrumenti. Kurzemes tradicionālās klingerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā laiva. Laivu būve Jūrmalā – eksperimentālā sporta laivu rūpnīca “Dzintars”.
www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum
Trešdienās muzejs apmeklētājiem piedāvā mainīgās izstādes. Darbs mākslinieku darbnīcās neapstājas un, savu izstādi gaidot, mākslinieces Karinē Parojanca un Ieva Maurīte apmeklētājiem par sevi un saviem darbiem stāsta attālināti.
Dailes teātra simtgadei veltīta izstāde, kurā skatītāji aicināti ieskatīties ar videosižetu palīdzību.
www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum
Cikls “Pastaiga pa Jūrmalas ielām no A līdz Ž”. Pamudinājums cikla veidošanai ir 85 gadu jubileja ielu sarakstam, ar kuru tika grozīti nosaukumi 279 Rīgas Jūrmalas pilsētas ielām. Publikācijas ir ieskats 33 Jūrmalas ielās dažādās pilsētas apkaimēs, arī Slokā, Kauguros, Ķemeros un Priedainē. Apskats veidots, ielu nosaukumus sarindojot alfabēta kārtībā.
www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum
Katru otro pirmdienu turpinās ieskats muzeja digitālajā ekspozīcijā „Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20. gadsimts”. Ekspozīcija atklāj to, ko šodien redzēt vairs nav iespējams. Tā ir peldēšanās no peldu steķa vai peldu ratiem, vannu procedūras Ķemeru Peldu iestādē, tie ir Jūrmalas koncertdārzi, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies un ēkas, kuru vairs nav, kā arī laikmeta noskaņas Jūrmalas ielās, ko rada cilvēki, tērpušies tam laikam raksturīgos tērpos.
www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum
Ciklā “Gadskārtas” izvēlēti notikumi Jūrmalas pilsētā, kam šogad aprit apaļa vai pusapaļa jubileja.
Jauniešu teātra “Eksperiments” videostāsti par satikšanos un iemīlēšanos “Es satiku Tevi!”.
www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum
Ceturtdienās turpinās ieskats muzeja mākslas krājuma krātuvēs – iepazīšanās ar Mārtiņa Pormaņa kolekciju, kas ir muzeja mākslas krājuma zelta fonds un tā senākā daļa. Krājumu veido dažādu mākslas skolu gleznas, ikonas, grafikas darbi, skulptūras un dekoratīvās mākslas priekšmeti, kopā vairāk nekā trīs simti darbu.
www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum
Otrdienas muzeja ierakstos ir veltītas bērniem un arī pieaugušajiem. “Bērnu redzējumi pasaku darbnīcās” aicina pieaugušos aizņemties kaut ko no bērnu skatījuma sev. Dažādos stāstos bērni atklāj sevi “Smilšu spēlēs” un “Pasaku darbnīcā”, kas norisinājās Jūrmalas pilsētas muzejā laikā, kad muzejs bija atvērts klātienes apmeklējumam.
Gaidot iespēju tikties ar apmeklētājiem klātienē, Jūrmalas pilsētas muzejs piedāvā jau otro tēlniecības darbu izstādi, kas apskatei izvietota muzeja kamīnzāles logos. Pirmajā izstādē tika rādīti laikmetīgās tēlniecības darbi no muzeja krājuma, šoreiz skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti tēlnieka Oļega Skaraiņa mazo formu darbi, kas tapuši mūža nogalē, izstādē “Koka cilvēks – Oļegs un citi darbi”.
Izstādē apskatāmi mazo formu tēlniecības darbi, kas tapuši laika posmā no 90. gadiem līdz pat mākslinieka mūža nogalei. Tie ir gan bronzā atlietie “Eiropas nolaupīšana” un “Eņģelis”, ģipsī veidotais “Maikls Džeksons”, konceptuālais, putuplastā atveidotais “Sievas portrets”, vienkāršā drāšu pinuma tehnikā radītais “Pašportrets”, kā arī vairākas kokā veidotas miniatūras, tostarp arī asprātīgais pašportrets “Koka cilvēks – Oļegs”.
Tēlnieks monumentālists Oļegs Skarainis (1923–2017) nodzīvoja ilgu mūžu, aiz sevis atstādams virkni Latvijas vēsturei un kultūrai veltītus pieminekļus. Piemēram, skulptūru “Rozes mātei” (1992) rakstnieka R. Blaumaņa memoriālajā muzejā Brakos, pieminekli pulkvedim Frīdriham Briedim (1998) Pulkveža Brieža ielā Rīgā, pieminekli šaha lielmeistaram Mihailam Tālam (2000) Vērmanes dārzā, pieminekli režisoram Alfrēdam Amtmanim-Briedītim (1970) un citus memoriālās un monumentālās tēlniecības darbus. Mākslinieka nozīmīgākais darbs, neapšaubāmi, ir Salaspils memoriālais ansamblis (1962–1967), kas tapis sadarbībā ar tēlniekiem Ļevu Bukovski un Jāni Zariņu.
