Darba kārtība:

Darba kārtība:

11. februārī plkst. 17.00 aicinām uz vēsturnieces Ingas Sarmas lekciju “Mīla kūrortā”, kas notiks tiešsaistē Aspazijas mājas Facebook lapā https://www.facebook.com/events/2320410644771232 

Nav statistikas datu, cik pāriem viegls flirts Jūrmalas balto smilšu pludmalē vai Horna koncertdārzā beidzies ar mūžīgas mīlas solījumu. Bet  karstas jūtas Jūrmalā ir plaukušas visos laikos. Vēsturniece Inga Sarma savā lekcijā pievērsīsies slavenākajiem mīlas stāstiem, kuri kūrortā aizsākušies pagājušā gadsimta sākumā un 20.-30. gados. Tikai daži no pāriem, kas daudziem likuši kult mēles – turīgais būvuzņēmējs un arhitekts Kristaps Morbergs un par viņu 17 gadus jaunākā baltvāciete Auguste Luīze Morberga; dramaturgs Rūdolfs Blaumanis un viņa drauga dzejnieka Viktora fon Andrejanova sieva Marija fon Andrejanova; literatūrzinātnieks Antons Birkerts  un viņa sekretāre Elza Bite.

“Es runāšu par tā laika zināmākajiem pāriem, jo kuru gan interesēs, kā  Jānis mīlēja Mildu. Lai gan ir arī ļoti interesanti mīlas stāsti, kur iesaistītās personas nebija visiem labi zināmas. Par tiem arī mazliet,” sola Inga Sarma. Vēsturniece atzīst, ka 19.gs beigas un 20 gs. pirmā puse bija jūtu izpausmēm daudz pateicīgāks laiks: “Mūsdienās cilvēki ir piemirsuši romantiku. Kontaktējas izmantojot tehnoloģijas. Agrāk dāmai sūtīja vēstules uz iesmaržināta papīra. Tagad ir e-pasts. Agrāk savstarpējās attiecībās bija noslēpums. Tas piedeva garšu, radīja satraukumu, lielu saviļņojumu.  Lai parādītu savas jūtas, pat tikai simpātijas,  bija vajadzīgs laiks un izdoma. Tagad viss ir vienkāršojies.  Attiecību kultūrā ir ļoti daudz zaudēts.”

Vēsturniece, Mg. Hist., Mg. Phil. Inga Sarma ir jūrmalniece, mācījusies Jūrmalas 1.vidusskolā, kopš 1981.gada – Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece. Inga Sarma ir vairāku grāmatu un publikāciju autore, Jūrmalas pilsētas muzeja pastāvīgo vēstures ekspozīciju "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture" un "Bērns kūrortā" autore.

Kopš Covid-19 radītie ierobežojumi liedz mums rīkot tikšanās klātienē, Aspazijas mājā, kā tikšanās platformu izmanto sociālo tīklu Facebook.

Jau ceturto gadu Jūrmalā Dzintaru mežaparks iemirdzas īpaši spoži – tūkstošiem krāsainu lampiņu krēslas stundās veido dažādus gaismas dekorus. 

Šogad Dzintaru mežaparka teritorijā mirdz vēl vairāk gaismiņu – izveidota jauna gaismas koku aleja, tiks izgaismots 38 metrus augstais skatu tornis, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un jūras piekrasti.

Arī šogad mežaparka apmeklētājiem pieejams lielākais no dekoriem – parka tiltiņš, kas veidots jūras viļņa formā no gaismu virtenēm kopumā 3,5 km garumā. No gaismu virtenēm veidotais tiltiņš ir arī viena no iecienītākajām fotografēšanās vietām jūrmalniekiem un pilsētas viesiem. Krēslas stundās parku apdzīvo no gaismiņām veidoti lāči, eži, vāveres un citi meža iemītnieki. Dzintaru mežaparks apmeklētājiem atvērts katru dienu līdz plkst. 22.00.

Apmeklējot Gaismas parku, aicinām ievērot valstī noteiktos piesardzības pasākumus! Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija brīvdienās uzraudzīs Dzintaru mežaparku, lai nenotiktu pulcēšanās un tiktu ievērota divu metru distance.

Ekspozīcija ir veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais izstādes eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvēta Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.

Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā. Mākslinieciski augstvērtīgā un kvalitatīvā ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām būs interesanta un saistoša gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.

Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem, strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides,  bija vēlme šo pamatieceri saglabāt, līdz ar to tika radīta laivu būves darbnīca, kas atspoguļo piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.

Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums. Ekspozīcija izveidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Jūrmalas Brīvdabas muzejs atrodas Tīklu ielā 1a, apmeklētājiem atvērts no otrdienas līdz svētdienai plkst. 10.00–18.00. Muzeja apmeklējums ir bez maksas.

Visiem MINECRAFT faniem! Uzbūvē “Minecraft” pasaulē nākotnes bibliotēku. 

Nofotografē to un atsūti līdz 1. martam uz e-pastu dubultub@jurmala.lv 

Savukārt mēs jūsu darbiņus izliksim apskatei bibliotēkas logos un bibliotēkā gaidīs neliela pārsteiguma balviņa.  

Āris Smildzers. Meitene ar balonu. 2004. Bronza, akrils. 

No Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma izstādei muzeja kamīnzāles logos izvēlēta laikmetīgās tēlniecības izlase, kuras vienojošais motīvs ir sieviete.

Izstādes centrā ir Gļeba Panteļejeva darbs “Rudzupuķes” - fascinējošs sirmas māmuļas portretējums, kas skatītājos noraugās ar dzidrām rudzupuķu zilām acīm. Tēlnieks saka, ka katrā no viņa darbiem ir ietverts plašāks vispārinājums, kas aicina uz pārdomām par mūsu dzīves vērtībām, laicīguma un garīguma attiecībām. Āra Smildzera darbus apvieno klasiskās tēlniecības pamatprincipi ar mūsdienīgām apstrādes metodēm un materiālu salikumiem. Izstādē redzam viņa ēterisko, faktūrās bagāto figūru “Meitene ar balonu”, kas tapusi 2004. gadā. Tēlnieka un restauratora Genādija Stepanova alumīnija figūra “Asns” izceļas ar vieglumu un rotaļīgumu. Materiālā un figūras dinamikā tā sasaucas ar Olgas Šilovas darbu “Eņģelis”. Intas Bergas darbi ir jūrmalniekiem labi zināmi, viņa ir autore strūklakām “Apvārsnis” Majoros un “Polifonija” pie Dzintaru koncertzāles. Izstādē redzam viņas 2005. gadā veidoto pulētas bronzas figūru “Meitene”.

Izstāde apskatāma no 9. februāra līdz 13. martam.

www.facebook.com/jbmuzejs

Laivu būves pirmsākumi. Kokmateriālu sagāde un apstrāde laivu būvei. Laivu būves darba instrumenti. Kurzemes tradicionālās klingerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā laiva. Laivu būve Jūrmalā – eksperimentālā sporta laivu rūpnīca “Dzintars”.

Brīvā dabā mākslas objekti “Turamies rāmjos”, “Mirkļmarka no Bulduru Izstāžu nama”, “Laimīga stunda”, “Ejam pupās” un “Baltais Zirgs piemēra Mēness vai Vērša ragu”.

www.facebook.com/ravasarnica

Jauna izstāde, veltīta Dailes teātra simtgadei, kas tiks atzīmēta visa gada garumā. Skatītāji izstādē aicināti ieskatīties ar videosižetu palīdzību.

www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum

Cikls “Pastaiga pa Jūrmalas ielām no A līdz Ž”. Pamudinājums cikla veidošanai ir 85 gadu jubileja ielu sarakstam, ar kuru tika grozīti nosaukumi 279 Rīgas Jūrmalas pilsētas ielām. Publikācijas ir ieskats 33 Jūrmalas ielās dažādās pilsētas apkaimēs, arī Slokā, Kauguros, Ķemeros un Priedainē. Apskats veidots, ielu nosaukumus sarindojot alfabēta kārtībā.

www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum

Katru otro pirmdienu turpinās ieskats muzeja digitālajā ekspozīcijā „Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20. gadsimts”. Ekspozīcija atklāj to, ko šodien redzēt vairs nav iespējams. Tā ir peldēšanās no peldu steķa vai peldu ratiem, vannu procedūras Ķemeru Peldu iestādē, tie ir Jūrmalas koncertdārzi, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies un ēkas, kuru vairs nav, kā arī laikmeta noskaņas Jūrmalas ielās, ko rada cilvēki, tērpušies tam laikam raksturīgos tērpos.

www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum

Trešdienās muzejs apmeklētājiem piedāvā mainīgās izstādes. Darbs mākslinieku darbnīcās neapstājas un, savu izstādi gaidot, mākslinieces Karinē Parojanca un Ieva Maurīte apmeklētājiem par sevi un saviem darbiem stāsta attālināti.

www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum

Ciklā “Gadskārtas” izvēlēti notikumi Jūrmalas pilsētā, kam šogad aprit apaļa vai pusapaļa jubileja.