marts 2020
03 marts
otrdiena
11.30
Dubultu Kultūras kvartālā Dubultu bērnu bibliotēkā Strēlnieku prospektā 30
03 marts
otrdiena
12.00
Edinburgas prosp.75
03 marts
otrdiena
13.00
Edinburgas prosp.75
03 marts
otrdiena
15.00
Izstāžu cikla atklāšana. Ievas Jurjānes izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” un Kaļiņingradas apgabala Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Donelaitis un viņa laiks”. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J. Pliekšāna ielā 5/7
Izstāžu cikla atklāšana. Ievas Jurjānes izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” un Kaļiņingradas apgabala Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Donelaitis un viņa laiks”. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

3. martā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) tiks atklātas izstādes „Donelaitis un viņa laiks“ un „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“. Abas izstādes ļaus ielūkoties Raiņa un Aspazijas personīgajā bibliotēkā glabātajos dārgumos.

 

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā tiks atklātas divas izstādes – Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja izstāde „Donelaitis un viņa laiks“, kas veltīta luterāņu mācītājam un vienam no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem Donelaitim, savukārt Raiņa muzeja speciālistes Doras Pauzeres, Ginta Māldera un mākslinieces Ievas Jurjānes veidotā izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“ stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

 

Izstāde „Donelaitis un viņa laiks“ vēsta par 1714. gadā dzimušo Prūsijas lietuviešu mācītāju un dzejnieku, poēmas „Gadalaiki“ autoru Kristijonu Donelaiti. Kas veidoja dzejnieka pasaules uztveri un radīja iedvesmu poēmai – spilgtākajam un krāšņākajam 18. gadsimta vidus lietuviešu zemnieku dzīves atainojumam? Kā mūsdienās tiek saglabāta Donelaiša piemiņa? Izstādes eksponāti – fotogrāfijas, zīmējumi, manuskriptu un vēstuļu fragmenti – sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Izstādi papildina materiāli par poēmu „Gadalaiki“ – tās tapšanu, vēstījumu un tulkojumiem, īpašu uzmanību pievēršot poēmas atdzejojumiem latviešu valodā.

 

Izstādi atklājot, Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Olga Ščeglova stāstīs par to, kā Donelaiša memoriālajā muzejā tiek saglabāta lietuviešu dzejnieka piemiņa, literatūrzinātnieks Jānis Zālītis iepazīstinās ar Donelaiša darbu tulkojumu vēsturi, valodnieks un diplomāts Alberts Sarkanis dalīsies atmiņās par tulkotāju Pauli Kalvu, kurš iepazīts, gatavojot K. Donelaiša „Gadalaiku“ bilingvālo izdevumu (2006).

 

Savukārt izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“ aicina palūkoties uz Raiņa un Aspazijas personīgo bibliotēku no neparasta skatpunkta. Atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu. Ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

 

Izstādes atklāšanā Dora Pauzere atklās dažu dzejnieku personīgās bibliotēkas grāmatu stāstus, bet Ieva Jurjāne dalīsies ar piedzīvojumiem, Raiņa un Aspazijas pasaulē iedziļinoties.

 

Izstādes tiks eksponētas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 3. marta līdz 25. aprīlim. Atklāšana 3. martā plkst. 15.00.

03 marts
otrdiena
19.00
Dubultamatieru līgas spēle basketbolā vīriešiem
Bulduru Dārzkopības vidusskolas sporta zālē Viestura ielā 6
Dubultamatieru līgas spēle basketbolā  vīriešiem

“Crown/Restorfx” – "Uriekstes Dravnieki"

05.02.2020 - 10.03.2020
Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums …”
Dubultu Kultūras kvartālā Jūrmalas Mākslas skolā Strēlnieku prospektā 30 korp. 2

 

Izstāde veidota sadarbībā ar Elitas Vansovičas darbu glabātāju Ivaru Vansoviču un mākslinieci Baibu Rēderi.

 

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla. Mākslinieces atstātais mantojums mums ļauj ielūkoties smalkajās dvēseles vibrācijās, kas rodas sastopoties ar apkārtējā patieso būtību.

 

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to,  ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams. Izstādē skatāmi arī daži Elitas audzēkņu darbi, kas tapuši pagājušā gada nogalē.

 

Elita Vansoviča absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece. 

 

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas  tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt  un sajust Elitas klātbūtni.

 

08.02.2020 - 17.05.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019. gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē būs iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.