Pasākumu afišas
Mākslinieces Ditas Lūses izstāde “Tver mirkli!”
09.06.2020 - 30.07.2020
Jūrmalas Kultūras centrs, Jomas iela 35
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
14.06.2020
Slokā pie pieminekļa Nepatiesi represētajiem
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
02.06.2020 - 11.07.2020
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7
Gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”
21.05.2020 - 28.06.2020
Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29
jūnijs 2020
13 marts
piektdiena
10.00
Jomas ielā 17
13 marts
piektdiena
11.00
Attīstības un vides jautājumu komitejas sēde
Jūrmalas pilsētas domē Jomas ielā 1/5
  1.  

Darba kārtības apstiprināšana

A.Adijāne

  1.  

Grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 9.jūnija lēmumā Nr.320 “Par Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam 3.prioritārā virziena projekta “Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā” īstenošanu” un projekta budžetā.

A.Bērziņš (osta)

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2018.gada 18.decembra lēmumā Nr. 608 “Par sadarbības līgumu slēgšanu par sadarbības partneru priekšrocību un atlaižu sniegšanu personalizētas viedkartes lietotājiem”

I.Smildziņa

  1.  

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 9.jūnija lēmumā Nr.296 “Par Jūrmalas pilsētas domes sadarbību ar Ķekavas novada pašvaldību, Mārupes novada Domi, Olaines novada pašvaldību, Siguldas novada pašvaldību, Ropažu novada pašvaldību un Stopiņu novada pašvaldību, lai nodrošinātu dalību grantu programmā sadarbībā ar AS “SEB banka”

 

  1.  

Par “Attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošana ar Austrumu partnerības valstu pašvaldībām”, kas finansēts no Latvijas Pašvaldību savienības projekta “Strādājot kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs” projekta “Labās pieredzes apmaiņa ar Brovari pašvaldību pilsētas attīstības jautājumos” noslēgumu

 

  1.  

Par būves nojaukšanu Robežu ielā 22, Jūrmalā

V.Zvejniece

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2019.gada 29.augusta lēmuma Nr.422 „Par cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu nekustamo īpašumu Viktorijas ielā 16, 16 k-1, 16 k-2, 16 k-3 un 16 k-4, Jūrmalā sakārtošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu

 

  1.  

Par Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 15.maija lēmuma Nr.237 “Par detālplānojuma projekta izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Konkordijas ielā 66, Jūrmalā, atzīšanu par spēku zaudējušu"

 

  1.  

Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Jūras ielā 59,  Jūrmalā

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Ģertrūdes prospektā 4, Jūrmalā, nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai

 

  1.  

Par detālplānojuma zemesgabalam Kaugurciema ielā 41B, Jūrmalā, nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšana

 

  1.  

Par zemes vienību Slokas ielā 28, Jūrmalā, un Pīlādžu iela 2811, Jūrmalā, apvienošanu un nosaukuma likvidēšanu

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma Tukuma ielā 20, Jūrmalā daļas nomas līguma noslēgšanu

S.Miķelsons

  1.  

Par 2015.gada 3.jūnija Zemes nomas līguma Nr.1.2-16.3.1/859 pagarināšanu (Majori 8616, Jūrmalā)

 

  1.  

Par 2004.gada 10.marta Zemes nomas līguma Nr.1.1-16.3/167 pārjaunojumu (Dārzkopības ielā 19, Jūrmalā)

 

  1.  

Par zemesgabala Dārzkopības ielā 19, Jūrmalā, atsavināšanu

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Emīlijas ielā 13, Jūrmalā

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Edinburgas prospektā 11, Jūrmalā

 

  1.  

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu zemes vienībai Edinburgas prospektā 51, Jūrmalā

 

  1.  

Par 2005.gada 25.februāra Zemes nomas līguma Nr.1.1-16.3/196 izbeigšanu

 

08.02.2020 - 07.06.2020
Izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”
Mākslas stacijā "Dubulti" Zigfrīda Meierovica prosp.3

Mākslas stacijā “Dubulti” atklāta izstāde “Džemma Skulme. Saruna ar laiku”, kurā aplūkojami spilgtākie pēdējo gadu pārsteigumi, kam pievērsās māksliniece.

 

 

Sagaidījusi savu 90. dzimšanas dienu, Džemma Skulme turpināja strādāt – no 2016. līdz 2019.gadam notika piecas personālizstādes, sadarbības projekts ar mūzikas grupu “Instrumenti” un eksperimenti ar 3D glezniecību.

 

Džemma Skulme ir gleznojusi vizuālos pielikumus diviem grupas “Instrumenti” albumiem – “Atkala” un “Cilvēks”. Džemmu uzrunāja mūziķis Jānis Šipkēvics, un viņu tikšanās, kurās māksliniece iepazīstas ar “Instrumentu” topošajiem skaņdarbiem, ir iemūžinātas video. Izstādē ir iespēja šīs tikšanās vērot ilgspēlējošā video, kā arī aplūkot gleznas, kas radās kā mazi abstrakti kvadrāti, bet izvērtās ciklos un veidoja Džemmas pēdējo personālizstādi  “Mākoņgabali”. Māksliniece pārsteidza ar košajiem un, kā viņa sacīja, “dzīvajiem krāsu plūdumiem, krāsu tecinājumiem, izlijumiem un izšļakstījumiem”. Mūža nogalē Džemma pievērsās arī ainavu glezniecībai.

 

3D glezniecības izaicinājumam Džemma Skulme ļāvās, sava mazdēla Jāņa Skulmes un jaunā režisora Reiņa Kalnaeļļa mudināta. Pirmo reizi turot rokā virtuālo gleznošanas rīku, Džemma spēja radīt savas atpazīstamās līnijas un figūru. Šie faili ir saglabājušies un mākslas stacijas “Dubulti” izstādē pirmo reizi būs skatāmi plašākai publikai. Izstādes atklāšanā Reiņa Kalnaeļļa vadībā iecerēts “ieiet” Džemmas 3D gleznās, aplūkojot tās no iekšpuses.

 

Džemma Skulme (1925–2019) dzimusi Latvijas modernisma klasiķu – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes – ģimenē. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1949) un Iļjas Repina Valsts akadēmiskā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūru Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga).

 

Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs un veidojusi personālizstādes. Vadījusi Latvijas Mākslinieku savienību no 1977. līdz 1992. gadam, mērķtiecīgi atbalstot moderno mākslu un veicinot Mākslas dienu uzplaukumu. Devusi savu ieguldījumu atmodas virzībai Latvijā. 1995. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2019. gadā – ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.

 

Džemmas Skulmes darbi ir Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Ratgersa Universitātes Zimmerlijas Mākslas muzejā (ASV) un privātkolekcijās – Zuzānu kolekcijā (Latvija) un ārvalstīs.

 

22.02.2020 - 29.08.2020
Marutas Raudes izstāde „Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā Muižas ielā 6
Instalācija–galds, ieaudzis zālē 2000   Pulkstenis–tie, kuri vēro putnus 2006 Oranžās debesis,baltie putni,pelēkā upe 2004

 

Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu „Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē „JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu, bet iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja.

 

Marutas Raudes personālizstāde „Laimes akmentiņi” Bulduru Izstāžu namā veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm „…un tad viņi izgāja pie upes…”, „Perfect place for you”, „Pirmā diena jeb Pirmdiena”, „Četras nāras sarkanā jūrā”, „Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē tiks izstādīta 1999. gadā radītā instalācija „Galds ieaudzis zālē”, kas pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē..

 

Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.

 

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.

 

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas vairākās Lark Books izdotajās grāmatās – „500 Teapots”, „500 Prints on Clay”, „500 Ceramic Sculptures”. Apgleznotie šķīvji minēti britu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” un „Ceramic Narratives”.

 

Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.


 

05.03.2020 - 28.06.2020
Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma izstāde “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”
Jūrmalas pilsētas muzejā Tirgoņu ielā 29

 

 Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks. 1930-tie gadi  Reklāmas prospekta "Rīgas Jūrmala" vāks.1935.gads

 

Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta Jūrmalas vēsturei veltītā ekspozīcija no muzeja krājuma un privātkolekcijām “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”. 

 

Tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā savulaik bija trīs patstāvīgas pilsētas – Rīgas Jūrmala, Sloka un Ķemeri. Senatnē Jūrmalas centrālā daļa bija vien atsevišķi Rīgas jūrmalas peldu miesti, taču 19.gadsimta 60.gados radās ideja par vienotu administratīvo pārvaldi šīm peldvietām. Iecerēto reformu pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību, Rīgas jūrmalas peldu miestiem – Buļļiem [Lielupe], Bilderliņiem [Bulduri], Edinburgai I un II [Dzintari], Majoriem, Vecdubultiem [Dubulti] un Jaundubultiem, Karlsbādei [Melluži], Asariem un Valtermuižai [Valteri] – tika piešķirtas pilsētas tiesības, apvienojot tos vienā pilsētā ar nosaukumu “Rīgas Jūrmala”.

 

Rīgas Jūrmalas pilsēta dibināta 1920.gada 2.martā. Pilsēta pastāvēja tikai 26 gadus – pilsētas mūžs bija īss, bet bagāts ar dažādiem notikumiem. Rīgas Jūrmala paguva kļūt par Latvijā un ārzemēs pazīstamu kūrortpilsētu ar aktīvu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Pilsētā tolaik tika izveidota kūrorta specifikai atbilstoša saimniecība, līdzsvarojot pastāvīgo iedzīvotāju un kūrorta viesu intereses.

Savu patstāvību Rīgas Jūrmalas pilsēta faktiski zaudēja jau 1940. gada jūnijā līdz ar padomju okupāciju, bet saskaņā ar 1946. gada 8. janvāra dekrētu to likumīgi pārveidoja par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu.

 

Izstādes pamatā materiāli un vēsturiskās liecības no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, kas stāsta par Rīgas Jūrmalas pilsētas dzīvi un laikmeta noskaņu tajā. Materiāli grupēti tematiskās sadaļās: pašvaldība, sadzīve, zvejniecība, atpūta pludmalē, dziedniecība, kultūra, izglītība, biedrības, tirdzniecība, satiksme 20.–30. gados. Ielūkosimies pilsētas iedzīvotāju un viesu fotogrāfijās, dokumentos un piemiņas lietās, kas vēsta par pilsētas iedzīvotāju un viesu sadzīvi. Iejutīsimies Latvijas brīvvalsts laika atmosfērā un Rīgas Jūrmalas ziedu laikus.

 

Ieeja – bez maksas.