15.30 Gaismas ceļš
No Lielupes tilta Bulduros līdz Ķemeriem, arī Jomas ielā.
Vēja virziens: | DA |
Vēja stiprums: | 3 m/s |
Vēja virziens: | ZR |
Vēja stiprums: | 7 m/s |
Vēja virziens: | R |
Vēja stiprums: | 7 m/s |
Jūrmalas Brīvdabas muzejā apskatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija – “Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē”.
Ekspozīcija veidota kā stāsts par laivu būves pirmsākumiem un laivu būvēšanas veidiem Latvijā. Centrālais eksponāts ir nepabeigta, klinkerbūves jeb pārlaidbūves tehnikā būvētā Kurzemes koka zvejas laiva dabiskā lielumā. Telpā izvietoti senlaicīgi amatnieku darba galdi un instrumenti, kā arī tekstuālā informācija, zīmējumi un fotogrāfijas.
Pirms piecdesmit gadiem, zvejnieku kolhoza “Uzvara” darbiniekiem dibinot Jūrmalas Brīvdabas muzeju, bija iecere iekārtot laivu būves darbnīcu, kur meistars sniegtu laivu būves amata paraugdemonstrējumus, iesaistot darba procesā muzeja apmeklētājus. Strādājot pie jaunās ekspozīcijas izveides, Jūrmalas Brīvdabas muzeja darbiniekiem bija vēlme saglabāt pamatieceri – radīt laivu būves darbnīcu, kas atspoguļotu piekrastes iedzīvotāju dzīvi un nodarbošanos.
Ekspozīcija tiks izmantota muzejpedagoģisku nodarbību veidošanai muzeja apmeklētāju iesaistei laivu būves izzināšanā.
Tas ir jauns kultūras tūrisma produkts, kas būs interesants gan pašiem jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem, – mākslinieciski augstvērtīga un kvalitatīva ekspozīcija par laivu būvniecības tradīcijām.
Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Rīgas jūras līča piekrastes, arī Jūrmalas pilsētas, seno iedzīvotāju dzīves izpētē, zvejniecības un ar to saistīto zudušo vēsturisko arodu popularizēšanā, muzeja apmeklētāju izglītošanā, kā arī vērtīgs Jūrmalas Brīvdabas muzeja ekspozīciju tematisks papildinājums.
Ekspozīcija izveidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Egila Rozenberga personālizstādes "Transfigurācija" nosaukumu var skaidrot dažādi, bet viens no skaidrojumiem ir ārējās formas maiņa – metamorfoze. Tieši šis skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968.gadā, ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.
Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un Egils Rozenbergs savos darbos mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos. Viņa lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai, nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī iedzīvinot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.
II cikls CILVĒKI, PILSĒTVIDE
Laikā, kad ik dienas jauni fakti vēsta, ka mūsu zeme kļūst arvien trauslāka un cilvēki nelaimīgāki, dažādu mākslas jomu pārstāvji mēģina rast izeju no krīzēm. Mērķis ir viens – kaut ko darīt, lai visas pasaules, civilizācijas un katra cilvēka krīzes nepadziļinātos.
Mēs alkstam pēc kaut kā, kas piešķirtu dzīvei vairāk jēgas, pēc jaunas izpratnes par to, kas esam un kāda ir mūsu vieta uz zemes. Gribam just piederību pie šīs pasaules, taču nespējam rast šo tuvību. Un zeme kuru katru brīdi var neizturēt mūsu atsvešinātības sekas.
Brīnuma izjūtas atgūšana ļaus cilvēkam saskatīt dzīves jēgu un cilvēcei rast saskaņu ar vērtībām.
Fotostudijas ASPAZIJA fotomākslinieki 3 izstāžu ciklos (DABA, CILVĒKI, PILSĒTVIDE) centīsies paradīt tās vērtības, kuras mums ir saglabājamas nākošajām paaudzēm.