Jūra izgaismo mūs. Gluži kā melnbaltā fotogrāfija – atsijā lieko.
Fotogrāfija ir būšana laiktelpā, kur mirkļa fiksācija apstādina ritējumu. Mūžīgā kustībā viss transformējas vai izkustas no vietas, nav pastāvīgs. Fotogrāfija top šķietami mūžīga. Arhīvā iegūlušās fotogrāfijas pēc laika kļūst par stāstniekiem. Izstāde “Jūra izgaismo...” ir stāsts par autores būšanu kādā mirklī pie jūras. Fotogrāfijas tapušas gan laikā, kad autore dzīvoja pie jūras Liepājā un bieži klejoja gar Kurzemes piekrasti, gan šodien, 2021. gadā. Melnbaltās fotogrāfijās fiksēti cilvēki: kāds savulaik intervēts dzejnieks, rakstnieks, mākslinieks, draugi, mirkļi ar saviem tuvajiem. Tie ir notikumi un simboli, kur jūra bijusi klātesoša, kur tā askētiski izgaismo laika rituma patību, mūsu ilgas pēc miera, klusuma, gaismas, plašumiem, brīvības. Jūra stāsta par satikšanos, mūsu sabiedrības ieradumiem, patērējot un izmetot. Taču jūra turpina būt...