Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu iela 29, Majori) atklāta tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde "Nenoteiktības princips II".

 

Genādijs Stepanovs. Personas kods. 2019. Alumīnijs, smiltis.

Tēlnieka Genādija Stepanova (dz. 1950. g.)  dabas formu stilizācijai veltīta personālizstāde “Nenoteiktības princips II” iekārtota muzeja kamīnzālē.

“Nosaukums aizgūts no fiziķiem, kuri pēta mikropasauli. Viņi vēsta mums absolūti neticamus stāstus par matērijas vissīkāko daļiņu elektronu, kas eksistē gan kā daļiņa, gan kā vilnis, atkarībā no tā, vai vērotājs to novēro vai nē. Daži zinātnieki piedāvā terminu vērotājs aizstāt ar terminu līdzdalībnieks, kas, pēc viņu domām, ir precīzāks. Šo parādību nodēvēja par nenoteiktības principu. Arī mākslā ir līdzīgi – pats nosaukums ir nenoteikts. Tajā vienmēr ir pāris: autors un skatītājs vai, kā gadījumā ar elektronu – vērotājs un līdzdalībnieks. Tieši viņi rada noteiktību. Bet kas ir princips, par kuru runā zinātnieki? Manuprāt, nenoteiktība nepastāv patstāvīgi, tā rodas katru reizi no jauna.” (Genādijs Stepanovs)

Tēlnieka Genādija Stepanova izstāde priecē skatītāju ar savu izjusto dabas formu, krāsu un faktūru tēlojumu alumīnija skulptūrās. Pārsteidzoša ir tēlnieka izsmalcinātā dabas uztvere, kas ļauj mums saskatīt katru sīkāko smilšu graudiņu kopējā vienotā formā, kas nav dabas kopija, bet izcils mākslas darbs. Tēlniekam izdevies izteikt tēla kustību un spriegumu, to risinot metālā reizē spēcīgi un maigi. Kustība tēlos izpaužas ar izjustu ritma rakstu, kas ir plastiski nenoteikts, pulsējošs, bez regularitātes, bet filozofiski nozīmīgs, jo darbojas kā patiess dabas atspulgs. Autors to ir formulējis kā “nenoteiktības principu”.

Genādijs Stepanovs pilnībā pārvalda alumīnija kā tēlnieciska materiāla iespējas, radot tajā brīnumainus efektus – spilgtu, gaismu izstarojošu, ņirbošu faktūru un arī raupju, piezemētu virsmu. Tēlniekam ir lieliska telpas izjūta. Skulptūru forma, kas ir neiedomājami smalka un gaisīga, rada efektu, ka tā ir atrāvusies no zemes, tādejādi pievelkot  un organizējot vidi ap sevi.

Filozofiska doma pavada tēlnieka smalko izjūtu gammu, tā apliecina mūžīgo pietāti un apbrīnu pret dabu, reizē izceļot cilvēka radošās domas iespējas.

Genādijs Stepanovs 1972. gadā  beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tēlniecības nodaļu.

1983. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Strādā monumentālajā un stājtēlniecībā. Ieceres realizē bronzā, alumīnijā un akmenī. Aktīvi iesaistās tēlniecības simpozijos un pieminekļu konkursos. Piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Organizētas vairākas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā un Sanktpēterburgā. Viņam piešķirta 3. pakāpes restauratora kvalifikācija akmens un ģipša tēlniecības restaurācijas specialitātē. Latvijas Mākslinieku savienības un Tēlniecības centra biedrs.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Polijā, Francijā, Krievijā, Šveicē. 2006. gadā iegūta „Rīgas balva” par devumu Rīgas kultūrvides veidošanā restaurācijas un tēlniecības nozarē. Nozīmīgākie monumentālie darbi: Lidojums pāri pilsētai. 2005. Granīts, alumīnijs / eksponēts Rīgas kanāla malā. Māte ar bērnu. 1986. Kapara kalums / eksponēts  Juglas Bērnu slimnīcā.

Tēlniece Vija Dzintare.